Kas ir līdzatkarība, un kur to dranķi iebāzt?

Iztēlojieties situāciju: jauks, normāli funkcionējošs, jautrs cilvēks, tik viens netikums - šim cilvēkam patīk braukt dzērumā. Tuvinieki ir izmēģinājuši visu - runājuši, lamājušies, slēpuši atslēgas, bet šis pilsonis tik un tā pamanās piesēsties pie stūres reibumā. Reizēm žvingulis ir viegls, citreiz pamatīgāks, taču lēmumu braukt tas neietekmē. Niķis ir un paliek šī cilvēka niķis. To, ka viņš/viņa mēdz braukt dzērumā zina jau krietns cilvēku pulks - to nojauš kaimiņi, kolēģi, draugi un paziņas. Kādu dienu pēc kopīga pasākuma darbā, kur tika malkoti sīvie dzērieni, kāds no draugiem uzzvana policijai un paziņo, ka šis jaukais cilvēks sēdās pie stūres dzērumā. Policija noreaģē un "čiki-briki" autovadītāja apliecība nost, naudas sods pamatīgs, apkaunojums vēl pamatīgāks. Dzīve šim normāli funkcionējošajam cilvēkam ir sabrukusi. 

Lasīt tālāk »

Ko lieto mūsdienu jaunieši?

Vienmēr esmu apzinājusies savu naivumu, taču tā apmērus uzzināju vien nesen, kad aktīvi sāku izjautāt jauniešus par viņu eksperimentiem ar narkotikām. Man šķita, ka es uzaugu apstākļos, ko var dēvēt par "geto dzīvi" un domāju, ka zinu daudz par narkotikām, - galu galā pati esmu pīpējusi marihuānu, dzērusi un eksperimentējusi ar tabletēm, manā paziņu lokā ir gana daudz alkoholiķu, narkomānu un cilvēku, kas savus paradumus joprojām dēvē par eksperimentēšanu. Es esmu pārliecināta, ka katra nākamā paaudze ir gudrāka par iepriekšējo un, sarunājoties ar jauniešiem, savā veidā guvu apliecinājumu savai pārliecībai. Jauniešiem mūsdienās ir viedoklis, un viņi nebaidās to paust. Lai gan esmu priecīga, ka jaunieši ir gudri un zinoši, tomēr nespēju saprast - kāpēc viņi tik vieglpārtīgi izturas pret narkotiku lietošanu? Tāpat es domāju, ka narkotiku aprite strauji samazinās, salīdzinot ar manu bērnību, bet nekā tamlīdzīga - šķiet, narkotikas šobrīd dejo savu uzvaras deju.  Katrā ziņā informācija, ko ieguvu sarunājoties ar jauniešiem, man likās gana interesanta un pārsteidzoša, tāpēc nolēmu ar to padalīties.

Lasīt tālāk »

Vai Tev ar alkoholu nav problēmu?

Tikpat kā katrs no mums savā mūžā kādu mutīti alkohola ir nogaršojis. Vai arī, teiksim tā, vairākas mutītes. Vai tā ir problēma? Vai mūsu pašu paradumi ir veselīgi? Kur ir robeža starp to, kas ir veselīgi un kas ir kaitīgi? Kur ir robeža starp atkarību un pilnībā kontrolētu lietošanu?

Uz šiem jautājumiem ir grūti atbildēt, neredzot "mērauklu". Pasaules veselības organizācija ir izveidojusi šādu mērauklu, un arī mums ir iespēja ikkatram uzzināt, vai esam riska grupā, vai esam, tā teikt, normāli, vai arī nupat ir pēdējais laiks atzīt, ka alkoholisms ir mūsu personīgā problēma.

Lasīt tālāk »

Lillā pasaka par cilvēkiem pillā

Lasīt tālāk »

Cik tad īsti drīkst lietot alkoholu?

Ir tāds teiciens: "Viena glāze vīna ir zāles, divas - inde". Teiciens ir skaists un norāda uz mums visiem tik zināmo laimīgas dzīves atslēgu - mērenību. Taču dzīvē viss nav tik vienkārši. Kad runa ir par alkoholu, kādam glāze vīna ir piliens jūrā, tas ir kā garšviela pie pusdienām, viņš pat nesajūt reibumu un spēj apstāties. Cits pēc vienas glāzes izmisīgi alkst nākamo un atradīs jebkādu attaisnojumu, lai to malkotu, savukārt, vēl citam jau galva būs dulla un kājas streipuļos (es, starp citu, esmu šajā kategorijā). 

Tā kā šis ir tikai teiciens, turklāt gana nekonkrēts,  nolēmu uzmeklēt informāciju, cik tad īsti drīkst lietot alkoholu, lai, atbilstoši zinātniskiem pētījumiem, tas būtu "normāli".

Lasīt tālāk »

Kā pierunāt alkoholiķi ārstēties?

Lasīt tālāk »