Ko lieto mūsdienu jaunieši?
Šajā rakstā es apkopoju jautājumus, ko esmu uzdevusi daudziem dažādiem jauniešiem dažādās Latvijas vietās, un atbildes ir tieši tādas, kādas tās saņēmu. Atbildēs minētie fakti nav pārbaudīti un tāpēc lasiet tos kritiski. Informāciju nodošu jums tieši tādu, kādu saņēmu. Intervija ir rakstīta, it kā es sarunātos ar vienu cilvēku. Šādu formu izvēlējos, lai atvieglotu lasīšanu, taču atbildes ir apkopota no vairāku jauniešu atbildēm.
Vai jaunieši lieto narkotikas? Kādas un cik bieži?
Jā un nē. Protams, ir palielinājis jauniešu skaits, kas lieto narkotikas, bet tādi nav visi. Tie, kas lieto, lielākoties izvēlas marihuānu jeb zālīti. Taču, arvien vairāk tiek lietotas arī MDMA jeb ekstazī tabletes un kodeīna kokteilis līns, kā arī recepšu medikaments Xanax. Īpaši retie ir lietojuši arī LSD jeb markas, kokaīnu un retos gadījumos arī heroīnu vai metamfetamīnu.
Reģionos populārāk ir pīpēt zāli, to lieto gandrīz visi vai košļāt SNUS (košļājamā tabaka), daudzi lieto arī Xanax, bet kokaīns un MDMA gan nav populārs.
Kā jūs iegādājieties narkotikas?
No dīleriem. Parasti tie ir paziņas vai paziņu draugi. Sazināšanās notiek dažādos veidos: sazvanoties vai sarakstoties dažādās platformās, izmantojot segvārdus. Populārākie segvārdi ir "stunda", "spēle" vai kļavu lapas emotikons, kas apzīmē vienu gramu marihuānas. Pārējās narkotikas apraksta ar to iepriekš minētajiem "ielu" nosaukumiem. Populārāka kļūst sazināšanās Snapchat platformā, jo platforma, dzēšot visus datus par saziņu, ir drošāka, izvairoties no policijas.
Kas ir šie dīleri?
Dīleri visbiežāk ir jaunieši 15-24 gadu vecumā, protams, ir arī izņēmumi. Šie dīleri parasti ņem no kāda marihuānas audzētāja vai cita paziņas "reli" jeb realizācijas apjomu. Šis apjoms var būt sākot ar 10 gramiem, atkarībā no dīlera nosacījumiem. Realizācijas procesā dīleris ir parādā savam dīlerim noteiktu naudas summu, kas parasti ietver divas trešdaļas kopējās summas. Tātad, ja grams marihuānas maksā 15€, tad dīlerim 10€ ir jāatgriež savam dīlerim, kas atstāj 5€ peļņā. Šis var atšķirties pie dažādiem dīleriem, ņemot vērā to atrašanās vietu. Atrašanās vietas iedalās pēc apgabaliem. Rīgā šo apgabalu ir daudz: Pļavnieki, Ulbroka, Centrs (kas dalās vēl sīkākās daļās), Ziepniekkalns, u.c. Šajos apgabalos ir vismaz viens audzētājs jeb piegādātājs, kas sadala dīleriem visu preci tālākai pārdošanai. Apgabali dažreiz arī savā starpā ķildojas un dīleri nereti ir bruņoti vai ar "lielu muguru" jeb plašu draugu loku, kas sargā dīleri no apzagšanas vai izrēķināšanās ar citiem fiziski.
Vai tas nav bīstami - būt par dīleri? Kāpēc jaunieši piekrīt tā riskēt?
Būt dīlerim ir riskanti, neapšaubāmi. Jāizvairās gan no policijas, gan ķēmiem, kas ceļu līdz policijai saīsina, gan citiem dīleriem, kas negrib zaudēt klientus, gan neapmierinātiem klientiem. Jaunieši piekrīt dīlera darbam, jo vēlas ātru un vieglu naudu. Cilvēkiem ar plašāku draugu loku būs vieglāk sadabūt sev klientus, taču populāri kļūst arī veidot šaurus lokus pastāvīgiem klientiem. Šauri loki pēc savas būtības ir labākie - klienti ir uzticami un pazīstami, neviena cita dīlera darbs netiek smagi ietekmēts un nereti klienti saņem vairāk preces, nekā ir samaksājuši. Šaurā loka dīleri "dīlo" tikai vieglās naudas dēļ. Nereti šie dīleri ir no trūcīgākām ģimenēm, kur iegādāties skaistas drēbes nav tik viegli. Taču dīlera amats uz ilgu laiku sabojā cilvēka imidžu draugu acīs, tā kā naudu šie dīleri pelna no saviem draugiem. Lielākie dīleri ir ar plašu klientu loku un ļoti stingriem noteikumiem, lai izbēgtu no policijas starpniecības. Ja noteikumi netiek ievēroti , klients par to fiziski smagi cieš. No lielākajiem dīleriem parasti veido dīlera imidžu filmās un jauniešu pamācībās, jo šādi dīleri tiešām ir bīstami.
Vai narkotikas lieto pārsvarā jaunieši no nelabvēlīgām ģimenēm?
Kāpēc jaunieši izvēlieties lietot narkotikas?
Narkotikas sagādā iepriekš neizjustas emocijas un maņas. Marihuāna nomierina un uzlabo atmosfēru, tāpat kā alkohols, bet izpaliek paģiru efekts nākamajā dienā. Pārējās narkotikas tiek lietotas pēc marihuānas, kad marihuānas efekts vairs nešķiet tik aizraujošs vai patīkams un eiforisks. Viens pamatojums lietot citas narkotikas ir tiekties pēc stiprāka eiforijas stāvokļa - MDMA, līns un/vai abi kopā, kā arī xanax. Šis var novest arī līdz heroīna lietošanai.
Cits pamatojums ir ziņkāre - marihuāna ir neparedzama un brīžiem neizprotama savos efektos, tāpēc rodas vēlme lietot kaut ko interesantāku - LSD, kokaīnu, PCP, bet šādi gadījumi ir retāki. Viens no biežākajiem pamatojumiem ir mediju ietekme - mūziķi raksta mūziku par narkotikām, kas rada vēlmi pamēģināt ko jaunu un tik ļoti izslavinātu. Dažkārt rodas arī atkarība no vielām - dažas no tām izraisa fizisku atkarību, bet dažas vien garīgu atkarību. Marihuānai parasti piemīt garīgās atkarības efekts, tā kā tā sagāda mieru un labsajūtu.
Jums nav bail?
No kā?
No sekām, piemēram, ka pārdozēsiet vai varbūt ka jums iesmērē sliktu mantu?
Bailes ir nepamatotas. Internetā ir brīvi pieejama informācija par narkotiku drošu lietošanu. Aprakstītas sekas, ieteikumi, potenciālie riski. Tādā veidā ir iespējams ar drošu sirdi pamēģināt sev vēlamās narkotikas, ja tās ir pieejamas. Protams, ziņas par kāda nāvi apbēdina un liek uzmanīgāk izvērtēt narkotiku lietošanu, bet svarīgākais ir visu darīt ar prātu -neviena mērķis nav mirt. Protams, iespējams arī nesaņemt to, ko vēlies, kad narkotikās ir bīstami piemaisījumi - xanax tabletēs fentanols, līnā paracetamols, LSD piemasījumi no 2PC, marihuāna appūsta ar citām narkotikām vai bīstamām vielām u.c., bet Latvijā šis nav īpaši populāri.
Vai nekad nav gadījušās ķibeles un kļūdas?
Ir gadījušās ķibeles, katram tādas bijušas. Gluži kā ar alkoholu - kāds reizēm novests līdz vemšanai vai bezsamaņai. Vienīgā atšķirība - par šo citi nesmiesies, jo likumdošana iedzinusi mūs bailēs no narkotikām atšķirībā no alkohola. No marihuānas nereti kļūst slikti, kad kāda norma ir pāršauta pār strīpu. Tas noved līdz paranojai, vemšanai, suicidālām domām utt., bet tas ir tikai no neuzmanīgas lietošanas. Tas pats ir ar visām citām narkotikām - neuzmanīga lietošana noved pie nevēlamām sekām. Reizi pa reizei uzpeld arī stāsti, kur kādai precei ir piemaisīta cita viela, bet šie ir retumi, un par to vēlāk cieš dīleris.
Man šīs izklausās pēc pamatīgām "ķibelēm"! Tas jūs neattur turpināt lietot?
Tas neattur no narkotiku lietošanas, jo, kā jau minēts, process ir līdzīgs alkohola lietošanai. Ja pirmā reize bijusi smaga, nav garantijas, ka otra arī būs smaga.
Vai jauniešu vidū ir populārs alkohols?
Cik gados parasti sākas eksperimentēšana ar narkotikām?
Narkotikas parasti uzrodas īsi pirms vidusskolas vai vidusskolas vecuma laikā. Tas ir atkarīgs no katra draugu loka un interesēm. To precīzi ar pirkstu būs grūti norādīt.
Vai jaunieši nepaliek atkarīgi?
Jaunieši bieži jauc atkarību ar fāzi. Var iestāties brīdis, kad rodas atkarība no kādas vielas, bet tas neilgst pārāk ilgi. Protams, tabaka ir ļoti populāra jauniešu vidū, tā arī būtu viena no īstajām atkarībām.
Vai ir kāds iespējamais veids, kas jauniešus atturētu no narkotiku mēģināšanas? Piemēram, ja no to lietošanas būtu miruši gana daudz jaunieši?
Jauniešus atturētu vien neformāla rīcība. Vielu legalizēšana ietekmētu vecuma ierobežojumu - dīleriem vecuma ierobežojumu nav. Šo varētu vēl ietekmēt mediju saturs - mūzika ar narkotiku reklāmām provokatīvi izaicina jauniešus mēģināt lietot narkotikas. Narkotiku pieejamība arī ietekmēs lietošanas daudzumu - ja nebūs, ko lietot, nekas arī netiks lietots.
***
Lūk, aptuveni tā domā jaunieši, kurus satiku. Protams, tas nenozīmē, ka visi jaunieši šādi domā un rīkojas. Kāds, iespējams, ir krietni bezatbildīgāks par maniem avotiem, bet cits krietni priekšzīmīgāks.
Ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas centra datus, vismaz 14% jaunieši 2017.gadā ir pīpējuši marihuānu (sk. attēlu* par narkotiku lietošanu ES).
Liela daļa cilvēku, kuri ir mēģinājuši narkotikas, šodien dzīvo pilnīgi normālu dzīvi, ir labi darbinieki un brīnišķīgi vecāki bērniem. Tomēr ir gana daudz cilvēku, kuriem "eksperimentēšana" kļuva par pamatīgu atkarību un ir novedusi līdz pagrimušam dzīves veidam, noziedzībai vai pat nāvei. Kaut arī daudzi no mums domā, ka šī nav mūsu problēma, jo mūsu paziņu lokā narkomānu nav, šāda ilūzija ir maldinoša. Katrs noklīdušais narkomāns uz ielām ir mūsu problēma, jo var apdraudēt citus cilvēkus, uzbrukt, zagt un galu galā atņemt sev dzīvību. Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Narkomāna dzīvība nav mazāk vērta kā cita cilvēka, kurš sirgst ar kādu nāvējošu slimību. Tikai atšķirība ir tāda, ka no atkarības ir iespējams izglābt cilvēkus un no atkarībām varētu pilnībā izvairīties, ja sabiedrība kopumā pārstātu tik vieglprātīgi izturēties pret alkoholu un narkotikām.
Diemžēl man joprojām nav skaidrs, kā īsti risināt šo narkotiku problēmu. Savā ziņā jauniešu piedāvātais risinājums - legalizēt narkotikas, iespējams, radītu tādu efektu: ja reiz tas ir likumīgi, tad nav tik aizraujoši. Pat ja šāda efekta nebūtu, vismaz valsts budžetā nodokļu veidā ienāks kaudze naudas, par kuru varēs strādāt pie cilvēku izglītošanas un - to, kuri neizglītosies, - ārstēšanas. Galu galā alkohols taču ir legāls, un liekulis ir tas, kurš slavē alkoholu un noliedz narkotikas. Kā viens, tā otrs ir atkarību izraisošs, un kā vienam, tā otram ir baisi pierādījumi to postošajam efektam.
Ceru, ka uztvērāt manu priekšlikumu ar ironiju. Es neaicinu tagad varas iestādes legailzēt kokaīnu. Ja man būtu izvēle, es jebkādas apreibinošās vielas aizslaucītu no zemes virsas, taču tas nav iespējams. Tāpēc ir svarīgi katram cilvēkam sākt ar sevi, mācīties baudīt dzīvi bez apreibināšanās un rādīt piemēru saviem bērniem.
Un kāds viedoklis ir Jums, lasītāji? Vai kādam ir kāda spoža ideja narkotiku lietošanas samazināšanas jautājumā? Ja tā, padalieties :)
Autors: Zane Nuts
Ja arī jūs savā dzīvē esiet saskāries ar atkarībām, lūdzu dalieties ar savu stāstu. Jūs variet sazināties ar mums rakstot uz biedribaputnuburis@gmail.com, un mēs atradīsim veidu kā pierakstīt jūsu stāstu. Anonimitāti garantējam.
*Avots: Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (2018), “Eiropas 2018. gada ziņojums par narkotikām – tendences un aktualitātes”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.