Pāriet uz galveno saturu
Putnu Būris
  • Sākums
  • Par mums
  • Interesanti
  • Dzīvesstāsti
  • Atkarību ārstēšanas iespējas
  • Noderīga informācija
  • Kontakti

Mans Crazy stāsts, kā es aizbraucu līdz pasaules malai

25. sept. 2019, 1 komentārs
Ikviens stāsts ir stāstīšanas vērts un cilvēkiem nepieciešams. Projekts "Putnu Būris" tika radīts, lai dotu iespēju cilvēkiem, kuri saskārušies ar atkarībām, nodot savus stāstus pasaulē, lai tie atrod dzirdīgas ausis, kurām tos kādā dzīves posmā ir svētīgi dzirdēt. Cik vien tas ir iespējams, es cenšos neieviest nekādu personisko cenzūru šajā projektā, lai nenoliegtu kādu no metodēm, kuras palīdzējušas cilvēkiem atrast ceļu prom no atkarībām. Šis ir stāsts, par kuru pats autors saka: "nedaudz crazy." Tomēr esmu pateicīga Edgaram, ka viņš dalījās ar mani un piekrita dalīties arī ar Jums - lasītājiem. Ceru, ka viņa stāsts palīdzēs kādam atpazīt sevi un noticēt, ka no atkarības ir iespējams atbrīvoties.    

Lasīt tālāk »

Cilvēks ar labo sirdi

28. apr. 2019, 1 komentārs


“Cik sen tu nelieto alkoholu?” Es vaicāju mūsu tikšanās sākumā.

“Pusotru mēnesi!” Viņa atbildēja.

Es pārsteigta lūkojos sievietē. Priekš cilvēka, kurš beidzis plostot tik nesen, viņa izskatījās pat ļoti labi. Sejā nebija manāmas ierastās alkoholisma pazīmes. Taču es negaidīju, ka šis būs tikai pirmais no daudzajiem pārsteigumiem, kādus viņa man sagādās.

Lasīt tālāk »

Dzīve pirms un pēc Minesotas programmas

23. janv. 2019, Nav komentāru

Esmu rūdīts alkoholiķis. Varbūt kāds vēlētos mani izlabot, ­– “tu biji rūdīts alkoholiķis”. Taču, lai cik ilgi es nelietotu alkoholu, es esmu un vienmēr būšu alkoholiķis. Tagad es to zinu un esmu laimīgs ar šo faktu, vismaz beidzot es atzīstu savu vājumu alkohola priekšā, un, līdz ar šo atziņu, nāk brīvība un spēja dzīvot piepildītu dzīvi bez piles grādīgās dziras. Ja runā par to, kāds es biju, tad mani var raksturot kā tos tipus uz kuru paskatoties vien īsu brīdi jau ir skaidrs, ka viņš ir pamatīgi nodzēries. Mans dzeršanas stāžs bija vairāki gadu desmiti, esmu izgulējis gana daudz grāvju, sāpinājis gana daudz cilvēku, sabeidzi gana pamatīgi veselību un noslīcinājis pudelē gana daudz sapņu. Ja atskatos uz savu dzīvi, tad varu teikt, ka dzīve pirms pārstāju plītēt nemaz nebija dzīve. Es esmu laimīgs vien pēdējos piecus gadus, kopš alkoholu nelietoju, un varu teikt, ka tikai tagad atkal dzīvoju pa īstam.

Lasīt tālāk »

Datorspēlēm uzdāvināju 8760 stundas no savas dzīves!

15. janv. 2019, Nav komentāru

Mūsdienās, kad esam brīvi cilvēki un spējam iegādāties visu, ko sirds kāro, un zinātnieki turpina izgudrot arvien jaunas lietas, kā atvieglot mūsu dzīvi, laiks ir vienīgais, ko mēs nespējam ietekmēt. Iztērēto laiku nav iespējams nopirkt veikalā, ar to nav iespējams kaulēties, to nevar atgūt. Diemžēl es šo vērtību izšķiedu, truli spēlējot datorspēlēs. Tagad es par to vairs nebēdāju - kas bijis, bijis! Priecājos, ka varu uz šo savu dzīves posmu atskatīties, kā jokainu mirkli no manas dzīves, taču atkārtot to vairs nevēlos.

Lasīt tālāk »

Naktstauriņš

15. janv. 2019, Nav komentāru

Šis ir mans stāsts. Tieši tāds, kāda ir bijusi mana dzīve – skarbs un nešķīsts. Tajā nebūs noklusētu mirkļu vai izpušķotu faktu. Tas būs tāds, kādu es atceros un joprojām izjūtu savu dzīvi. Ir pienācis laiks man to izstāstīt un dabūt kaut nelielu daļu smaguma nost no saviem pleciem.

Es esmu jauna, skaista, veselīga sieviete, var teikt, ka šobrīd esmu “skaistākajos gados”. Taču lielāko daļu savas dzīves es jūtos sakropļota, morāli izvarota, neglīta un novecojusi.

Lasīt tālāk »

Es vēlos tēti mīlēt!

2. janv. 2019, 1 komentārs

Garus gadus esmu sadzīvojusi ar savu dzīves stāstu, nemaz neapsverot domu to kādam stāstīt. Mums latviešiem vienkārši nav pieņemts “veļu mazgāt publiski”, tas pat savā veidā tiek nosodīts. Turklāt kāpēc lai es par to runātu, kāda gan no tā jēga? Taču, kad es izlasīju atklāto “Alkoholiķu bērna stāstu”, mani visu laiku žņaudza rūgtuma kamols un acīs sariesās asaras, jo stāstā atklātās emocijas bija tik pazīstamas un spēju saredzēt daudz līdzību. Tad es sapratu, ka arī man ir jāatrod spēks un jāizstāsta savs stāts, jo kāds cits, saskatot līdzības ar mani, spēs kliedēt smacējošo vientulības sajūtu. 

Lasīt tālāk »

Vēstule no alkoholiķa

13. dec. 2018, Nav komentāru
Divas dienas pēc projekta "Putnu Būris" palaišanas pasaulē, saņēmu vēstuli no kāda cilvēka, kurš izteica pateicību par šī projekta radīšanu un dalījās ar savu alkohola lietošanas stāstu. Diemžēl viņa dzīvē alkohola lietošana radīja pārāk smagas sekas un atliek tikai cerēt, ka cilvēki mācīsies no viņa dzīves un līdzīgās situācijā nenonāks. 

Sākumā vēlējos uzbrukt autoram ar kaudzi jautājumu, izkratīt pamatīgi viņa dvēseli un aprakstīt viņa dzīvi maksimāli spraigi un iespaidīgi. Izdarīt tā, lai pēc stāsta izlasīšanas cilvēki vairs nevēlētos alkoholam pieskarties. Taču sapratu, ka viņa vēstule, ir ideāla tieši tāda, kāda tā ir - bez liekiem specefektiem. Tādēļ neesmu mainījusi viņa teiktajā, ne vārda. 

Lasīt tālāk »

Pamēģināju nelietot un iepatikās

7. nov. 2018, Nav komentāru
Mans vīrs ir praktisks cilvēks - viens no tiem, par kuriem saka: "Rokas aug no pareizās vietas." Rakstīt gan viņam nepatīk. Līdz šim viņš man bija rakstījis tikai iepirkumu sarakstu. Tādēļ tad, kad viņš man atnesa uzrakstītu savu dzeršanas dzīvesstāstu, es jutos, it kā viņš man būtu uzdāvinājis Mercedes Benz un kaudzi rožu. Viņš kautrīgi man teica: "Es redzu, cik ļoti tu alksti ar šo projektu palīdzēt cilvēkiem, tādēļ iedomājos, varbūt tev noderēs arī mans stāsts, kamēr atradīsi citus, kas dalās ar savējiem?" Es no aizkustinājuma sāku raudāt!

Lasīt tālāk »

Divi alkoholiķi satiekas aklajā randiņā

29. sept. 2018, Nav komentāru
Divi alkoholiķi satiekas aklajā randiņā. Skaista sieviete un skaists vīrietis, abi jauni, un abu acīs mirdz dzīves skarbuma radītā pievilcība. Lai gan neviens no viņiem neticēja, ka šādā randiņā izdosies atrast sev radniecīgu dvēseli, jau pēc pirmajiem pārmītajiem teikumiem viņi apjauta abpusēji valdošās simpātijas. Taču starp viņiem bija viens milzīgs "BET" - viņi bija ārstējušies alkoholiķi un viens par otru to nezināja. 

Lasīt tālāk »

Alkoholiķu bērna stāsts

12. sept. 2018, Nav komentāru
Sveiki, mani sauc Zane Nuts (īstajā vārdā Zane Riekstiņa), esmu projekta "Putnu būris" autore un, tā kā ar šo projektu vēlos mudināt cilvēkus nebaidīties no saviem dzīvesstāstiem, tad būs tikai godīgi, ja pirmā dalīšos ar savējo.

Es uzaugu mazā pagastā Priekuļi, kur, līdzīgi kā vairumam manu vienaudžu, arī mani vecāki sirga ar alkoholismu. Tiesa, problēmas ģimenē katram bērnam bija citādas - kādam vecāki malkoja vairākus aliņus dienā, bet allaž ieradās darbā un viņus neviens par dzērājiem nesaukāja, citam “dropēja” tikai viens no vecākiem un otrs visiem iespējamiem līdzekļiem centās piesegt savu laulāto draugu. Manā ģimenē alkohola varā bija abi vecāki un viņu dzeršanas stils bija:  kārtīgs “kodiens” un tad - vairāku nedēļu skaidrības laiks. 

Lasīt tālāk »

Jaunākie ieraksti

  • Pieaugušie bērni
    23. okt. 2019
  • Mans Crazy stāsts, kā es aizbraucu līdz pasaules malai
    25. sept. 2019
  • PAB un AL-Anon - palīdzība atkarīgo tuviniekiem
    18. jūn. 2019
  • Mūsdienu online AA alternatīvas (angliski saprotošajiem)
    22. maijs 2019
  • Cilvēks ar labo sirdi
    28. apr. 2019
  • Mēs - Zoo stacijas bērni
    28. febr. 2019
  • Kas ir līdzatkarība, un kur to dranķi iebāzt?
    27. febr. 2019
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!

Ātri, viegli, bez programmēšanas.

Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk