Cik tad īsti drīkst lietot alkoholu?
Ir tāds teiciens: "Viena glāze vīna
ir zāles, divas - inde". Teiciens ir skaists un norāda uz mums visiem tik
zināmo laimīgas dzīves atslēgu - mērenību. Taču dzīvē viss nav tik vienkārši.
Kad runa ir par alkoholu, kādam glāze vīna ir piliens jūrā, tas ir kā garšviela
pie pusdienām, viņš pat nesajūt reibumu un spēj apstāties. Cits pēc vienas
glāzes izmisīgi alkst nākamo un atradīs jebkādu attaisnojumu, lai to malkotu,
savukārt, vēl citam jau galva būs dulla un kājas streipuļos (es, starp citu,
esmu šajā kategorijā).
Tā kā šis ir tikai teiciens, turklāt gana nekonkrēts, nolēmu uzmeklēt informāciju, cik tad īsti drīkst lietot alkoholu, lai, atbilstoši zinātniskiem pētījumiem, tas būtu "normāli".
Organizācija "International alliance for responsible drinking" ir apkopojusi informāciju no dažādās valstīs izstrādātajām alkohola lietošanas vadlīnijām, kurās norādīts alkohola daudzums, kura patēriņš konkrētā valstī tiek uzskatīts par "nekaitīgu"[1]. Apkopotajā sarakstā nav Latvijas. Pilnu sarakstu variet aplūkot šeit: http://www.iard.org/resources/drinking-guidelines-general-population
Norādītais alkohola daudzums attiecas uz pieaugušu, veselu cilvēku. Tas nozīmē: ja esi alkoholiķis, šis daudzums uz tevi neattiecas - alkoholiķi joprojām nedrīkst dzert vispār; ja esi grūtniece vai zīdi bērnu, tad arī šis nav attiecināms uz tevi; tāpat, ja sirgsti ar kādu psihisku slimību, kas var saasināties alkohola un narkotiku ietekmē.
Lūk, Zviedrijā par normu tiek uzskatīts, ka nedēļā izdzer 500 ml viegla alus vai 330ml stipra alus, vai 120-150ml vīna, vai 40ml degvīna. Tātad, ja jūs nedēļā izdzeriet puslitru viegla alus vai mazu glāzi šņabja, tad, pēc Zviedru speciālistu domām, lielu skādi savai veselībai nenodarīsiet.
Savukārt angļi ir alkohola lietošanai labvēlīgāki, kā zviedri. Tie ir izpētījuši, ka nedēļā pieļaujams izlietot līdz 14 vienībām alkohola.
Saskaņā ar kādu Britu mājas lapu, lūk cik daudz alkohola ir vienā vienībā[1]:
Latvijā par alkohola lietošanas riskiem un to ieteicamo lietošanas apjomu, ir izstrādāti “Ieteikumi ģimenes ārstiem alkohola lietošanas profilaksē”. Tajos ir teikts – lai ievērotu zema riska dzeršanas līmeni, alkohola patēriņš nedrīkst pārsniegt 20 gramus alkohola dienā piecas dienas nedēļā un ir jābūt vismaz divām dienām nedēļā, kad alkohols netiek lietots. Tātad Latvijā par saprātīgu alkohola lietošanu tiek atzīts puslitrs viegla alus, pusotra glāze vīna vai divi mazi malki stiprā alkohola dienā, bet ne biežāk kā piecas dienas nedēļā[2].
Ja kāds domā: “ko tad īsti nozīmē, veselībai nekaitīga dzeršana? Bez potenciāla alkoholisma, kādas citas sekas, tad rada alkohols?” Tad paskaidrošu, ka šis rekomendētais alkohola daudzums nav aprēķināts, lai pasargātu cilvēkus no alkoholisma, jo to, cik daudz alkoholu drīkst izdzert, lai nekļūtu par alkoholiķi, nav aprēķinājis vēl neviens zinātnieks. Šis daudzums ir noteikts tāds, kas cilvēkiem dod iespēju samazināt risku saslimt ar tādu slimību, kā ļaundabīgais audzējs jeb vēzis vai citām kaitēm. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, 25% vēža gadījumu ir saistīti ar pārmērīgu alkohola patēriņu. Mutes dobuma, barības vada, aknu, rīkles, resnās zarnas, krūšu dziedzeru un balsenes vēzis ir tie vēža veidi, kas pārliecinoši saistīti ar alkohola patēriņu[3].
Attiecībā uz izdzertā alkohola daudzuma saistību ar alkoholismu, man patīk Kaspara Sidraba teiktais grāmatā “Dzērāja Memuāri”:
“Daba ir nolikusi katram savu alkohola “mucu”, kuru mēs varam savas dzīves laikā izdzert un tomēr nekļūt par alkoholiķi. Sliktā ziņa ir tā, ka šīs mucas izmēru neviens no mums nezina. Vienam tā var būt dažas kastes degvīna, citam – cisterna ar spirtu. Un arī otrajā gadījumā vēl nav teikts, ka cilvēks jau ir kļuvis par alkoholiķi. Viņa reakcija un sajūtas nākošajā dienā pēc dzeršanas var būt tādas pašas kā parastam cilvēkam – galvassāpes, slikta dūša un nepatika pret alkoholu. Bet kas tad īsti notiek, kad mēs šo savu, dabas noteikto un pilnīgi neparedzamo “mucu” esam izdzēruši? Notiek sekojošais – mūsu organisms pēkšņi sāk darboties citādāk. Ja līdz tam aknu fermenti sašķēla alkoholu tikai noteiktās vielās, kas mūsu pašsajūtu jūtami pasliktināja dienā pēc dzeršanas, tad, iestājoties alkohola atkarības stadijai, notiek krasas izmaiņas tieši pašā aknu fermentācijas darbībā. Līdzās vielām, kas rodas, aknām šķeļot alkoholu, fermenti izstrādā jaunu joku, un papildus visam, ko tie ar alkoholu darīja pirms tam, tagad tie rada savu īpatnēju blakusproduktu. Šī ķīmiskā viela ir dabiska narkotika, kura savā iedarbībā ir spēcīgāka kaut vai par to pašu heroīnu. Pats par sevi saprotams, ka šī viela taisnā ceļā nonāk mūsu smadzenēs. Tieši šī viela ir galvenais vaininieks tam, kāpēc alkoholiķis, atšķirībā no parasta cilvēka, nākošajā dienā nevis nespēj pat paskatīties alkohola virzienā, bet ir gatavs jau no paša rīta “lāpīt paģiras”. Šī viela kopā ar psiholoģiskiem atkarības iemesliem ir tas dēmons, kas liek alkoholiķim trīcošām rokām meklēt alus pudeli vai degvīna glāzi, lai “uzlāpītos”.Katrā ziņā, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem vajadzētu ņemt vērā, ka pirmie signāli par to, ka cilvēks no vienkārša “iedzērāja” sāk kļūt par alkoholiķi, ir diezgan labi pamanāmi. Tas varētu dot iespēju laicīgi mēģināt apstāties un neturpināt šo lejupceļu. Ja kaut kas no turpmāk minētā attiecas arī uz jums, sāciet gatavoties visai nepatīkamam atklājumam – jūs kļūstat par alkoholiķi.Simptomi ir šādi:
- lai noreibtu, nepieciešama arvien lielāka alkohola deva;
- zūd vemšanas reflekss, ja ir izdzerts par daudz;
- cilvēks sāk piedzerties līdz “bezfilmai”;
- nākošajā dienā pēc dzeršanas ir nevis normāls riebums pret alkoholu, bet tieši otrādi – rodas nepieciešamība “uzlāpīties”;
- dzērumā sastrādātās muļķības un kļūdas nevis rada kauna sajūtu, bet tiek maskētas ar bravūru un plātību.
Secinājumi par tēmu “Cik daudz drīkst dzert, lai tas būtu
“normāli”?”. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka. Ja vēlaties izvairīties no
alkohola veicinātām veselības problēmām, tad ievērojiet ārstu izstrādātos
ieteikumus - to variācijas ir gana plašas, atliek vien izvēlēties, vai dzersiet
kā zviedri, vai kā angļi, vai kā argentīnieši un - uz priekšu. Ja vēlaties
dzert tik daudz, lai nekļūtu par alkoholiķi, tad drošākais veids ir nedzert
nemaz. Savukārt, ja jūs neuztrauc ne veselība, ne alkoholisms, jo dzeršana ir
jūsu vienīgais dzīves prieciņš, tad … tad man īsti nav ko teikt, taču apsolu
par šo uzrakstīt atsevišķu rakstu.
Autors: Zane Nuts
__________________________________________________________________________
[1] https://www.drinkaware.co.uk/alcohol-facts/alcoholic-drinks-units/what-is-an-alcohol-unit/
[2]
Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātie ieteikumi ģimenes ārstiem
alkohola atkarību profilaksē, 8.lpp (2015,gads). Pieejams: http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Nozare/Ieteikumi__gim_arsti_alko_atkaribas_arstesana.pdf
[3] Pasaules Veselības Organizācijas Eiropas reģionālais biroja prezentācija. Pieejama: http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Sabiedribas%20lidzdaliba/_PVO__2017.pdf