Maģiskās A.Karra grāmatas

Par ko vēsta A.Karra grāmatas?

A.Karram ir vairākas grāmatas, pati slavenākā ir "Kā viegli atmest smēķēšanu". Pēc grāmatas neticamajiem panākumiem, viņš nolēma uzrakstīt arī par ēšanas problēmām "Kā viegli nomest lieko svaru" un par alkohola lietošanu "Kā viegli kontrolēt alkohola lietošanu". 

Alens Karrs ir grāmatvedis, kurš bija kaislīgs smēķētājs un mēdza dienā izsmēķēt līdz pat simts cigaretēm. Tad viņš atklāja "vieglo ceļu" kā atmest smēķēšanu un tās pašas metodes piemēroja sev, lai zaudētu liekos 13 kg un kontrolētu alkohola lietošanu. To, kas ir "vieglais ceļš" ir neiespējami aprakstīt dažos teikumos, turklāt saīsinot viņa teikto, zustu visa jēga. 

Grāmatu burvība ir tajā, ka autors caur savu personisko pieredzi skaidro savu un visu cilvēku domāšanas veidu, mūsos mītošās bailes un izskaidro iemeslus, kāpēc mēs smēķējam, neapdomīgi rijam pārtiku vai lietojam alkoholu. Lielāko daļu no informācijas mēs visi jau zinām, bet šim autoram to izdodas aizvest līdz mūsu apziņai. Pēc grāmatu izlasīšanas ir sajūta: "Loģiski, kā gan man tas neienāca prātā ātrāk!" Turklāt viņš pierāda, ka mainīt sevi un izkļūt no ierastajiem slazdiem, kuros iekļūstam, tiešām ir vienkārši. 

Kur var atrast šīs grāmatas?

Visas grāmatas bez maksas ir pieejamas bibliotēkās. 

Grāmata "Kā viegli atmest smēķēšanu" bez maksas ir pieejama elektroniski. To var lejupielādēt klikšķinot šeit, šeit (e-grāmatas formāts), šeit (word formāts) vai šeit (word formāts).

Grāmatas ir nopērkamas grāmatnīcās, vai interneta veikalos. Cenas dažādas, no 4,99 euro līdz 10,00 euro.

Ko cilvēki, kas lasījuši šīs grāmatas, saka par tās ietekmi uz savu atkarību:

Es piederēju tai cilvēku grupai, kuriem ļoti patīk pīpēt. Šajā nodarbē neredzēju neko sliktu un par smēķēšanas  kaitīgumu nedomāju. Vienkārši ļoti patika uzpīpēt. Visi pīpmaņi jums apgalvos, ka tieši tās sarunas pīpētavās ir super interesantas.

Tad es satiku dzīvesbiedru, kurš par pīpēšanu nebija tādās domās kā es un izteica vēlmi, lai es pārstāju pīpēt. Tolaik biju smēķētājs ar trīs gadu stāžu, kurš dienā izsmēķē kādas četras cigaretes, bet ballītēs varēju nopīpēt pilnu paciņu ar cigaretēm (20 cigaretes). Biju pārliecināta, ka man nav atkarība, un ja gribētu, es jebkurā laikā varētu beigt pīpēt. Bet tad sita patiesības stunda. Tā kā mīļotais cilvēks man bija svarīgs, es centos nepīpēt, bet izrādījās, ka atmest nemaz nebija tik viegli. Vēlme uzpīpēt bija lielāka nekā paklausīt dzīvesbiedru, tāpēc sākās meli, izvairīšanās un viss pakārtots, lai tikai uzpīpētu kārtējo cigareti. Kad dzīvesbiedrs to sāka manīt un just (tikai pīpētāji domā, ka viņi nesmird), viņš aizņēmās no drauga grāmatu “Kā viegli atmest smēķēšanu” un lika man to izlasīt.

Es grāmatu izlasīju pirms 6 gadiem, tāpēc visu jau vairs neatceros, bet zinu, ka par šo grāmatu biju negatīvi noskaņota, jo man patika pīpēt. Sāku lasīt ar skepsi. Lasīju un pīpēju, visu ko izlasīju – noliku un ņirgājos. Un tad es saslimu ar kārtējo angīnu. Nezinu, vai turpmākais notiktu, ja nebūtu saslimusi. Man notika klikšķis – gribu atmest un turpināju lasīt grāmatu ar vēlmi atmest. Visu ko izlasīju nodomāju – o jā, tiešām, tā ir. Grāmatā bija viena lieta, kas no vienas puses kaitināja, bet tajā pašā laikā palīdzēja – atkārtojās teksts. Ik  pa laikam tika uzsvērts, ka pīpēšana neko nedod un tu esi cigaretes vergs. Ja Tev ir garlaicīgi, tad pēc 5 minūšu pīpēšanas tev atkal būs garlaicīgi. Liela iespēja paveras, ja tu nepakārto dzīvi cigaretei, dari ko gribi un kad gribi, nevis domā kad un kur uzpīpēt. Un tad vēl mīļākā nodaļa, kas palikusi prātā, bija nodaļa “IEGUVUMS NO PĪPĒŠANAS”. Tajā bija divas  baltas lapas, kur nekas nebija rakstīts. (Virsrakstu īsto neatceros un lapu skaitu arī nē, kā jau teicu, tas bija pirms 6 gadiem).

Grāmata viducī jau nepīpēju un turpināju nepīpēju izlasot grāmatu. Itkā bija viegli, bet reizē arī grūti. Bija viegli tāpēc, ka vēlējos atmest un vienmēr grāmatas lasīto un katru reizi tas palīdzēja. Viss grūtākās bija pirmās trīs nedēļas. Bija pat tik grūti, ka reiz aizgāju uz veikalu ar mērķi nopirkt cigaretes, atvēru durvis, bet tad nolamāju sevi, atcerējos grāmatu un dzīvesbiedru. Atcerējos,  ka to es daru sevis un viņa dēļ un no tā laika, man palika viegli un par pīpēšanu vairs nedomāju un varēju arī būt pīpmaņu kompānijā, jo tā mani vairs neietekmēja, vienkārši bija zudusi vēlme  uzpīpēt.

Pēc atmešanas sapratu, cik bezjēdzīga bija mana pīpēšana un visas labās lietas, kas man pīpējot šķita labas – sarunas pīpētavās, nervu nomierināšana, u.c., izrādījās bija pilnīgas muļķības. Tikai, kad atmetu, tad sapratu, ka pīpēšanai nekad nav bijuši plusi, tie bija tikai manā galvā. Tagad jūtos lepna, ka varēju šo atkarību uzveikt."(Anonīms, nepīpē sešus gadus). 

Cits bijušais smēķētājs saka šādi: 

"Pirms grāmatas izlasīšanas pīpēju 17 gadus ar nelielu pārtraukumu. Vairākas reizes centos atmest, tomēr nepietika gribasspēka. Pirms 4 gadiem pirmo reizi paņēmu rokās šo grāmatu. Mans bijušais draugs uzstādīja ultimātu, kuram es nebiju gatava. Šķiet, grāmatā pat īsti neiedziļinājos, un arī draugs ir tagad "bijušais". Izlasīju piespiedu kārtā un tas nepalīdzēja.

Pēdējo gadu arvien vairāk aizdomājos par to, ka vairs nevēlos pīpēt. Ļoti bieži piedzīvoju situācijas, kad bija neērti būt pīpētājai. Likās, ka arvien vairāk cilvēki nolemj pārtraukt šo briesmīgo atkarību. Kā saka mans vīrs, - pīpētāji ir kā mamuti, kas lēnām izmirst. Vismaz mūsu draugu un paziņu lokā. Mēs pat ikdienā esam sākuši saukt pīpētājus par mamutiem.

Otrajā reizē, paņemot rokās grāmatu, es baidījos, ka neizdosies, jo pirmajā reizē taču neizdevās. Man bija apnicis vergot cigaretēm, tāpēc grāmatu lasīju ar lielu aizrautību, uztverot katru vārdu. Savu pēdējo cigareti nopīpēju 2018.gada 29.novembrī.

Un tad sakās mana jaunā dzīve. Mazliet jutos kā bērns, kurš visu mācās no jauna. Man bija jāiemācās darīt ikdienas lietas bez šīm “pīppauzēm”. Biju pieradusi gan darbā, gan mājasdarbos ņemt pauzes, lai uzpīpētu un atpūstos. Tagad mācos ņemt pauzes, lai atpūstos, jo katrs ir pelnījis nelielu atelpu arī tad, ja vairs nepīpē.

Šķiet trešajā dienā bija lūzuma punkts, kad nikotīna briesmonis lika sevi visvairāk manīt. Tomēr es biju gudrāka. Jau pirmajā dienā savējiem nosūtīju attēlu no grāmatas, kurā autors iesaka pabrīdināt tuviniekus, ka man noteikti nebūs viegli un es varu viņus provocēt, jo cerēšu, ka kāds teiks, lai labāk eju uzpīpēt. Manējie bija izlasījuši tās pāris lapas un tāpēc es nesagaidīju šos vārdus no viņiem.

Vēl es baidījos, ka, atmetot pīpēšanu, es pieņemšos svarā. Atzīstos, ka esmu pieņēmusies par trīs kilogramiem. Tomēr tieši tagad, kad zinu, ka esmu nesmēķētāja, esmu gatava atgūt savu formu. Kā nepīpētājai man noteikti būs daudz vieglāk sportot un dzīvot veselīgi.

Ne brīdi nešaubos par savu izvēli. Esmu nepīpētāja jau 6 nedēļas un patiesi priecājos par to katru dienu. Varbūt kādam liekas, ka tas nav daudz, bet pīpētāji noteikti sapratīs cik daudz tas ir, jo viņi zina, ka nevarētu iztikt ne dienu bez cigaretes. Arī man kādreiz šķita, ka nespēšu ne dienu iztikt bez cigaretes, tomēr es kļūdījos. Es tiešām īsti neticēju, ka atmest pīpēšanu ir tik viegli, tomēr tas tā ir. Manuprāt, galvenais ir katram pašam saprast, ka pīpētāji ir mamuti, kas izmirst un, ja tu vairs nevēlies būt viens no viņiem, tad ņem rokā A.Karra grāmatu un tu sapratīsi, cik viegli ir kļūt par nepīpētāju!" (Zanda, nesmēķē sešas nedēļas). 

Autors: Zane Nuts

1 komentārs - Maģiskās A.Karra grāmatas

Komentēt