Putnu Būris - Noderīga informācija

Pieaugušie bērni

Wed, 23 Oct 2019 09:38:00 +0000

Džona un Lindas Frīlas grāmata "Pieaugušie bērni. Disfunkcionālo ģimeņu noslēpumi" ir viena no grāmatām par līdzatkarību. Šajā grāmatā autori veiksmīgi ir kodolīgi aprakstījuši līdzatkarības būtību un izpausmes.

Grāmata nav paredzēta tikai cilvēkiem, kuri bērnībā piedzīvojuši kāda tuvinieku vielu vai procesu atkarību, bet gan krietni plašākam cilvēku lokam. Respektīvi, Džons un Linda savas profesionālās pieredzes laikā ir atklājuši, kā tādas pašas rakstura īpatnības kā līdzatkarīgajos, izpaužas arī cilvēkos, kuri nākuši no disfunkcionālām ģimenēm.

Grāmatā teorija mijas ar praktiskiem piemēriem. Informācija ir viegli uztverama. Katram ir iespējams atrast sev nozīmīgu domu graudu.

Lai lieki neatkārtotos, iesaku Jums izlasīt šo nelielo kādas lasītājas aprakstu par grāmatu, kurā ir kodolīgi pateikts arī mans viedoklis: Iveta par grāmatu "Pieaugušie bērni. Disfunkcionālo ģimeņu noslēpumi."

Autors: Zane Nuts

Ja arī Jūs esiet izlasījis vai atradis kādu grāmatu par atkarībām, līdzatkarību vai iedvesmojošu avotu, kas, Jūsuprāt, cilvēkiem būtu jāizlasa. Lūdzu padalieties ar informāciju, rakstot mums uz epastu: biedribaputnuburis@gmail.com vai uzmeklējiet mūsu Facebook lapu "Putnu Būris", kur ir iespējams mums nosūtīt vēstules.

Mēs - Zoo stacijas bērni

Thu, 28 Feb 2019 08:17:00 +0000

Mēs - Zoo stacijas bērni ir Kristiānes F. patiess stāsts par viņas narkotiku lietošanas pieredzi un heroīna izplatības bumu Berlīnē divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados. Sievietes stāsts (kura, starp citu, šobrīd joprojām ir dzīva) ir šokējošs. Grāmata satriec lasītāju ar savu brutālo atklātību un heroīna pasaules spilgto atainojumu. Lai gan grāmata ir veca un tajā notikumi risinās citā valstī, tajā parādītās problēmas ir aktuālas gandrīz ikvienā valstī, kur tiek ievestas narkotikas.

Iespējams, daudzi šo grāmatu ir lasījuši pirms padsmit gadiem, kad tā parādījās Latvijā un kļuva par sensāciju, taču arī daudzus gadus vēlāk šī grāmata turpina pārsteigt.

Lasot grāmatu, nemitīgi ir sajūta un cerība, ka uzrakstītais nav taisnība, taču diemžēl ir. Turklāt tas, kas notika septiņdesmitajos gados Berlīnē, pēc ārsta J. Strazdiņa teiktā notika tūkstošgades mijā Latvijā. Lai gan mēs varam cerēt, ka mūsdienās grāmatā atainotā realitāte vairs nav iespējama, šādi uzskati ir naivi. Ņemot vērā narkotiku pārdozēšanas un izplatīšanas statistiku, arī mūsdienās narkotiku pasaule ir neaptverami aktīva. Tādēļ šīs grāmatas izlasīšana, lai cik smaga tā būtu, ir svēta lieta ikviena pusaudža vecākiem, lai paplašinātu savu redzes loku un nepieļautu līdzīgas kļūdas kā autores māte.

Grāmatā ir brīnišķīgi parādīts, kā un cik strauji notiek pāreja no "vieglajām" narkotikām uz "smagajām" narkotikām.

Pēc grāmatas motīviem ir uzņemta arī filma un pat Latvijā iestudēta izrāde, kuru var noskatīties Vimeo.

Autors: Zane Nuts

Atkarīgo domāšana

Thu, 14 Feb 2019 08:27:00 +0000

Praktizējošs psihiatrs Ābrahams Dž. Tverskis ir sarakstījis 121 lapaspusi īsu grāmatu, kurā kodolīgi ir izskaidrota atkarīgu cilvēku domāšana. Nav būtiskas nozīmes, vai cilvēks ir atkarīgs no alkohola, narkotikām, procesiem vai ir līdzatkarīgs, jo domāšanas veids visiem ir gaužām līdzīgs, ja ne absolūti vienāds.

Izcila grāmata gan profesionāļiem, gan ikvienam, kas vēlas iepazīt atkarīgo domāšanas veida lamatas un izvairīties no tām.

Ņemot vērā, ka vairums cilvēku ir no kaut kā atkarīgi, tad, lasot grāmatu, ir iespējams vietām atpazīt arī savu domāšanas deformāciju. Piemēram, es zinu, ka esmu līdzatkarīga, tomēr nebiju iedomājusies, ka kāda man ierasta rīcība patiesībā ir šīs līdzatkarības sekas un izpausme. Pēc grāmatas izlasīšanas, es spēju atpazīt sev tipisko rīcību un kritiski to izvērtēt, un nepieciešamības gadījumā pārtraukt destruktīvi rīkoties.

Grāmatā ir vairākas īsas nodaļas, kurās aplūkotas dažādas atkarīgo uztveres īpatnības. Kā piemēru šeit citēšu nodaļu ar nosaukumu "Vaina un kauns".

Atšķirība starp vainu un kaunuGalvenā atšķirība starp vainu un kaunu ir šāda: Cilvēks ar vainas izjūtu saka: "Es jūtos vainīgs par to, ko esmu izdarījis." Savukārt nokaunējies cilvēks saka: "Es kaunos par to, kāds esmu."Kāpēc šī atšķirība ir tik svarīga? Tāpēc, ka cilvēki var atvainoties, atlīdzināt, labot kļūdas, lūgt piedošanu par to, ko ir izdarījuši, bet viņi spēj nožēlojami maz izmainīt savu būtību. Cilvēks, kurš izjūt kaunu, nemaz necenšas, domādams: "Es nevaru mainīt savu būtību. Ja esmu veidots no nevērtīgāka materiāla, tad man nav ne mazākā iemesla censties sevi izmainīt. Tās būtu veltīgas pūles."Vainas izjūta var izraisīt vēlmi rīkoties un laboties. Kauna izjūta noved pie rezignācijas un bezcerības. Atkarīgo detalizēta izpēte un analīze bieži atklāj to, ka šiem cilvēkiem ir ļoti zems pašvērtējums un dziļi iespiedusies mazvērtīguma izjūta.Kādēļ atkarīgie izjūt kaunu?Zema pašvērtējuma un kauna izjūta atkarīgajiem vairumā gadījumu ir pastiprināta. Apstākļi, kas parasti izraisa vainas izjūtu emocionāli veselīgos cilvēkos, atkarīgajos rada kaunu gluži kā īssavienojums.Tā kā atkarīgo domāšana bieži noved pie nepiedienīgas, bezatbildīgas un amorālas rīcības, ir milzum daudz iemeslu, lai atkarīgajam izveidotos liela vainas izjūta. Bet notiek pilnīgi pretējais - viņus pārņem dziļš kauns. Kauns ir ne tikai neproduktīvas, bet pat kavējošas jūtas. Dziļais kauns, ko jūt atkarīgie, noved pie domām, ka ir veltīgi kaut ko mainīt. Vainu var izpirkt, izdarot kaut ko labu, bet labojums nespēj mainīt bojāto materiālu, no kura, kā paši atkarīgie domā, viņi ir veidoti.Nožēla atkarīgajiem ir tikpat bieži sastopama īpašība, cik plaši izplatītas ir pienenes pavasarī. Atkarīgie mēdz liet sirdi plosošas asaras. Ikviens klausītājs, kurš nav iepazinies ar atkarīgo domāšanu, apzvērēs, ka šis dziļu nožēlu jūtošais cilvēks taču nekad vairs nepieskarsies pudelei vai narkotikām. Eds, četrdesmit gadus vecs elektriķis, ieradās rehabilitācijas centrā no citas pilsētas, jo vīrietis baidījās, ka, ārstējoties savā dzīvesvietā, visi uzzinās par viņa alkoholismu. Uzņemšanā Eds pauda dziļu nožēlu: "Kā gan es varēju iegrūst tādā negodā cilvēkus, kurus mīlu? Kā es to varēju nodarīt saviem tuvākajiem? Es viņus mīlu, bet esmu izturējies slikti. Es labāk nogalināšu sevi nekā ņemšu kaut pilienu mutē."Vēlu tajā pašā vakarā medmāsa mani paaicināja un teica, ka Eds uzvedies dīvaini. Pēc mana ierosinājuma viņa pārmeklēja Eda istabu un atrada degvīna pudeli, kurā bija palikusi vairs tikai trešdaļa dzēriena. Eda nožēla nebija nepatiesa, bet tajā varēja just kauna, nevis vainas izjūtu. Edam šķita: lai ko viņš darītu, viņš vienmēr būs slikts vīrs un tēvs un būšana skaidrā prātā viņu nepadarīs par labāku cilvēku. Vīrietim bija kaut kā jāatbrīvojas no ciešanām un posta, ko viņš bija nodarījis savai ģimenei, bet, tā kā viņš juta, ka nav nekādas atšķirības, vai viņš dzer vai ne, viņš atkal ķērās pie degvīna, ko slepeni bija ienesis ārstniecības iestādē, kurā bija plānojis kļūt par atturībnieku. Psiholoģe un atkarību speciāliste Rokele Lērnere uzskata, ka pēc 12 soļu ārstniecības programmas izpildes kauns pārvēršas vainas izjūtā. Programma palīdz atkarīgajiem saprast, ka viņi ir slimi. Lai gan atkarīgos uzskata par pilnīgi atbildīgiem par savu rīcību, tomēr viņi nav vainīgi, ka slimo ar šo slimību. No atkarīgajiem tiek gaidīts, ka viņi ievēros ārstniecības programmas nosacījumus un pilnībā atturēsies no apreibināšanās, kā arī mainīs sava rakstura iezīmes. Kad atkarīgajam šķiet, ka viņš tiek pieņemts no citu ārstējamo puses, un kad viņš saprot, ka tie, kas ievēro programmas nosacījumus un ir veikuši būtiskas izmaiņas savā raksturā, tiek cienīti un mīlēti, viņš sāk domāt, ka arī pats savā būtībā spēj būt labs cilvēks. Lai sasniegtu šādu rezultātu, ir vajadzīga atturība un personības "kapitālremonts". Tādā veidā kauns pārtop vainā. Personības revīzija, tās iezīmju apspriešana ar kādu citu cilvēku un labošanās uzsākšana - visas šīs darbības sāk mazināt vainas izjūtu. Atkarīgie, kuri veic šos soļus, kļūst par konstruktīvām personām un sāk saņemt mīlestību un cieņu ģimenē un sabiedrībā.

Šis ir tikai viens piemērs. Grāmata pauž daudzus atkarīgā domāšanas aspektus, kas palīdz izprast viņu rīcību un atkarību.

Manuprāt, grāmata vairāk ir noderīga tiem, kuri saskaras ar atkarīgajiem, jo uzzinātā informācija palīdzēs izprast šo cilvēku rīcību un būs iespējams izvērtēt savu rīcību, ko darīt vai nedarīt saskarsmē ar atkarīgo. Lai gan grāmata būtu noderīga arī pašiem atkarīgajiem, taču šaubos, ka dziļi atkarīgs cilvēks spētu uztvert tajā teikto, vismaz kamēr viņš turpina aktīvi lietot psihoaktīvās vielas.

Lai vai kā, šī grāmata ir interesanta, viegli uztverama, ātri izlasāma un noderēs ikvienam.

Autors: Zane Nuts

Noderīga tīmekļu vietne

Fri, 21 Dec 2018 08:47:00 +0000

Latvijā ir vairākas organizācijas, kas ir apkopojušas un savās mājas lapās publicējušas noderīgu informāciju par atkarībām. Viena no tām ir biedrība "Esi brīvs!" Biedrība savu darbību uzsāka 2007.gadā un tās mērķis ir uzrunāt jauniešus, viņu vecākus, skolotājus un sabiedrību kopumā, popularizējot uzskatu, ka būt brīvam no jebkādām atkarībām ir stilīgi un daudz interesantāk nekā tad, ja esi atkarīgs no šķietami patīkamām vielām un procesiem[1].

Šīs biedrības mājas lapā var atrast noderīgu informāciju par dažādiem atkarību veidiem, līdzatkarību, aplūkot dažādus ar atkarībām saistītus mītus un citu noderīgu informāciju. Ieskatam publicēšu nelielu, bet interesantu apkopojumu no šīs biedrības mājas lapas sadaļas “Palīdzi draugam”:

Kā sniegt pirmo palīdzību draugam, kas atrodas narkotiku ietekmē?Ja zini, ko tieši tavs draugs lietojis, izvēlies pareizu uzvedības veidu.Neaizmirsti, ka nekad nedrīkst cilvēkam narkotiku ietekmē dot alkoholu!• Ecstasy: iedod padzerties atspirdzinošu dzērienu, nomierini. Ja viņam ir augsta temperatūra, saslapini viņa apģērbu. Ja sākas drudzis, krampji vai ķermeņa temperatūra nesamazinās, nekavējoties izsauc ātro palīdzību, zvanot uz 112!• LSD: aizved draugu uz klusu, mierīgu istabu, ja iespējams, uz viņam pazīstamu vietu. Mierīgi un draudzīgi runā ar viņu, pārliecinot, ka viss būs kārtībā. Ja ir iespējams, iedod viņam apēst vai padzerties kaut ko saldu. Ja saproti, ka pats netiksi galā, nekavējoties izsauc ātro palīdzību, zvanot uz 112!• Amfetamīns: dod draugam dzert pēc iespējas vairāk auksta ūdens. Ja viņam ir augsta temperatūra, saslapini viņa drēbes. Runā ar viņu nomierinošā balsī vai apsēdini pusguļus stāvoklī. Ja draugs zaudē samaņu vai arī sākas sirds aritmija, nekavējoties izsauc ātro palīdzību, zvanot uz 112!• Marihuāna: ja draugs, kurš „sapīpējies zāli” ir pie samaņas, nomierini viņu un iedod padzerties aukstu ūdeni. Ja viņa pulss (sirdspuksti) kļūst pārāk ātrs, iedod baldriānus. Ja viņam sākas halucinācijas, ir vājš pulss un sirds aritmija, nekavējoties izsauc ātro palīdzību, zvanot uz 112!• Heroīns: ja cilvēks sev injicē lielu heroīna devu, viņš zaudē samaņu, viņa acu zīlītes kļūst lielākas, parādās elpošanas traucējumi un āda kļūst zila. Noguldi vai apsēdini cilvēku pusguļus stāvoklī un nekavējoties izsauc ātro palīdzību, zvanot uz 112! Nepiedāvā viņam dzert. Nemēģini viņu pamodināt, izmantojot aukstu ūdeni. Neatstāj cilvēku vienatnē, līdz atbrauc medicīniskā palīdzība. Ja cilvēks ir pie samaņas, mēģini nepieļaut, ka viņš aizmieg – knieb vai viegli plaukšķini pa seju. Ja ir iespēja, iedod viņam apēst vai padzerties kaut ko saldu. Ja nezini, ko tavs draugs lietojis, bet viņam ir kļuvis ļoti slikti vai viņš zaudējis samaņu:• Izsauc ātro palīdzību, zvanot uz 112; • Noguldi vai apsēdini viņu pusguļus stāvoklī vēsā vietā, kur ir daudz svaiga gaisa;• Atpogā apģērbu un atbrīvo ķermeni no ciešiem apģērba gabaliem, kas varētu apgrūtināt elpošanu; • Uzmani viņa pulsu un elpošanu;• Ja draugs ir pie samaņas, nepārstāj runāt ar viņu, neļauj viņam aizmigt. Noskaidro, ko viņš lietojis;• Ja draugs zaudējis samaņu, pagriez viņu uz sāniem;• Neatstāj viņu vienatnē. Biedrības mājas lapā www.esibrivs.lv ir atrodams arī daudz citas - noderīgas un interesantas informācijas, paspaidiet, palasiet, kas to lai zina, varbūt kaut kas no rakstītā jums būs gaužām noderīgs.

Autore: Zane Nuts

[1] Biedrības “Esi brīvs!” mājas lapa: http://www.esibrivs.lv/lv/about_us (aplūkots 21.12.2018.)

Dzērāja memuāri

Mon, 05 Nov 2018 08:32:00 +0000

Iespējams mani aizrauj lasīt par alkoholismu, jo esmu tam līdzās stāvējusi krietnu daļu savas dzīves, taču ceru, ka patiesais iemesls ir šo grāmatu izcilība. Šoreiz izlasīju Kaspara Sidraba grāmatu "Dzērāja memuāri". Grāmatā kāds alkoholiķis dalās ar savu dzīvesstāstu un atziņām par alkoholismu.

Grāmatu iesaku izlasīt ikvienam. Gan tiem, kas ir saskārušies ar alkoholismu, gan tiem, kas par to neko nenojauta, tajā atainotā dzīves realitātes sniegs katram lasītājam nelielu izpratni par zaļā pūķa dabu.

Man, cilvēkam, kas nesirgst ar alkoholismu, šī grāmata šķita noderīga, jo caur galvenā varoņa stāstu, es reizēm atradu sevi un aizdomājos vai gadījumā līdzīgas sajūtas neesmu jutusi pret citām atkarību izraisošām vielām un lietām - ēdienu vai sociālajiem tīkliem. Papildus savam dzīvesstāstam, Kaspars Sidrabs stāsta arī par ārstēšanas iespējām un dod padomus alkoholiķa tuviniekiem, turklāt tas viss ir uzrakstīts vieglā un uztveramā valodā.

"Dzērāja memuārus" iesaku izlasīt ikvienam, kas malko alkoholu, pat nedaudz, kaut vai tikai tādēļ, lai pārliecinātos vai jūsu galvā nečukst tādas pašas domas, kā šim autoram, kas kārtīgi bradājis alkoholisma purvu.

Tā kā grāmata ir īsa, tad tā arī neatņem mums tik svarīgo laiku, tāpēc ejiet uz bibliotēku, grāmatnīcu, vai iegādājieties to internetā (cena, 4,50 euro, var nopirkt šeit).

Kādas ir jūsu pārdomas pēc grāmatas izlasīšanas? Vai atradāt tajā kaut ko sev noderīgu? Vai arī jūs esiet atradis kādu labu grāmatu, kas atspoguļo atkarību? Lūdzu padalieties ar informāciju komentāros vai rakstiet mums vēstules. Visu noderīgo informāciju apkoposim un ievietosim šajā mājas lapā.

Autors: Zane Nuts

Vīna un Rozes dienas

Fri, 02 Nov 2018 09:09:00 +0000

Vīna un Rozes dienas ir Deivida Vestheimera romāns par spēcīgu vīrieša un sievietes mīlestību vienam pret otru un pret šņabi. Stāsta pamatā ir brīnišķīgs mīlas stāsts, taču alkohols sagrāva viņu dzīves un viņiem kopīgi bija jāmeklē ceļš prom no gruvešiem.

Romānu caurvij trāpīgi dialogi, kas spilgti ataino ar alkoholismu sirgstošo varoņu iekšējās pasaules uztveri. Tie, kas ir dzīvojuši kopā ar cilvēku, kam patīk malkot reibinošās dziras, atpazīs dialogos savu mīļoto cilvēku. Lai gan notikumi risinās sešdesmito gadu, Amerikā, es, šeit, 2018.gada Latvijā, lasīju romānu un apzinājos, ka savā dzīvēs esmu dzirdējusi katru romānā izteikto frāzi. Gadi iet, bet alkoholisms nemainās, tie, kas ar to saskārušies, sirgst vienādi vai gaužām līdzīgi.

Grāmatu iesaku izlasīt ikvienam. Tā patiks tiem, kam tīk aizraujoši mīlas stāsti, tā uzrunās tos, kas pazīst alkohola maģisko veldzējumu, tā noderēs ikvienam, kas dzīvo kopā ar dzērāju, kā arī tā sniegs savu artavu tiem, kas vienkārši interesējas par cilvēku psiholoģiju. Mēs varam lasīt daudz izglītojošu literatūru par slimību un izprast to līdz mielēm, bet reizēm labi uzrakstīts romāns sniedz mums krietni pilnīgāku sapratni, jo ļauj iejusties tēlu dzīvēs. Es teiktu, ka šī ir viena no tām grāmatām, kura nav zinātniska, taču pat savā fikcijā, pilnveido mūsu zināšanas.

Vēlieties iepazīt alkoholismu, sāciet ar Vīna un Rožu dienām, iespējams, atradīsiet tajā arī kaut ko no savas dzīves.

Autors: Zane Nuts